BOLDERĀJAS DZELZCEĻA BLŪZS
gaismas vēl nav
tumsas vēl nav
eju es uz Bolderāju
nakts jau ir prom
diena vēl guļ
eju es uz Bolderāju
eju eju eju
uz Bolderāju
mēness nāk līdz
nodilst un viens
eju es uz Bolderāju
sliede nāk līdz
sarūs un viens
eju es uz Bolderāju
eju eju eju
uz Bolderāju
vējš kaut ko pūš
nedzirdu ko
eju es uz Bolderāju
ausī man līst
lietus ar to
eju es uz Bolderāju
eju eju eju
uz Bolderāju
mutei ir bail
saka lai viens
eju es uz Bolderāju
mutes man nav
ceļš svilpo pats
eju es uz Bolderāju
eju eju eju
uz Bolderāju
lejā kāds sauc
hej kas tas tāds
iet viens pats uz Bolderāju
eju un nezinu
laikam nekāds
tas kas iet uz Bolderāju
eju eju eju
uz Bolderāju
1981
BOLDERĀJAS GĀJĒJU PSALMS
Ja tavās kājās galošas,
bet citam koka kāja,
vienalga, pasauc viņu līdz
uz tālo Bolderāju.
Ja kāds būs kurls un nedzirdēs,
kā aizklaudz koka kāja,
lai nāk tāds pats bez ausaines
uz mēmo Bolderāju.
Un to, kam acis nerāda,
kas neredz, kur likt kāju,
lai aizved sliede rūsganā
uz tumšo Bolderāju.
Bet, ja kāds paiet nevarēs,
jo viņam nebūs kāju,
lai ieliek sevi nestuvēs
un nes uz Bolderāju.
Tur ugunsdzēsējs nodzēsis
būs visas ugunis,
pat dzelzceļnieka lukturis
degs melns kā tunelis.
Un ūdenslīdējs tusnēdams
tur pūtīs burbuļus, –
viss būs kā jūras dibenā
tik ļoti ļoti kluss.
Tur katrs pārstās brīnīties
par savu koka kāju,
uz māju īstās biļetes
pirks dziļā Bolderājā.
1981
MĀJA BOLDERĀJĀ
uz Bolderāju eju es
uz tālo Bolderāju
uz Bolderāju eju es
tur gribu savu māju
tur tādu māju gribu es
bez durvīm un bez sienām
pats būvēšu to māju es
ar punktiem un ar sienām
tā māja būs no putekļiem
no pelniem un no rūsas
tā māja būs no caurumiem
no melnumiem un tumsas
sev tādu māju gribu es
lai neredz manu māju
tur pārdošu biļetes
uz citu Bolderāju
1981